Vakar braucām uz Viļņu, tikai par 12 ls, ar firmu Mari. Viss ļoti patika. Gids neslikts, apskatījām milzīgu un diezgan interesantu gadatirgu Kaziukas, kur milzīgi amatnieku pūļi pārdod savus (un fabrikas, kā gan bez tā) izstrādājumus, maizi, gaļu. Tautas spēku uzturēšanai pasniedz karstu alu un uzkodas, var arī vienkārši ieiet kādā ēstuvē, par laimi Viļņā ir milzīga vecpilsēta, gluži tūristiska.
Vēl apskatījām tradicionālo Ģedimina kalnu un torni, kā arī uzkāpām kalnā, kur uzstādīti krusti par godu noslīcinātajiem franciskāņiem (blakus). Tas, ka kalni ir augsti un uzkāpt nebija nemaz tik vienkārši, priecē, bet labāk būtu, ja tie būtu kādas 3 reizes augstāki, būtu vēl interesantāk.
Pēc tam aizbraucām uz tirdzniecības centru Akropolis, tur pasēdējām Lido analogā ar nosaukumu Delano. Ēdiens garšīgs, cenas mērenas.
Iespaidi no brauciena vienkārši šiki, īpaši no eiropeiskās pieejas ikdienas dizainam (pēc Ļebedeva). Piemēri zemāk.
Tā, stāvvietā pie Akropoles kopā ar cipariem uz zonu zīmēm ir attēloti dzīvnieki.
Datorpreču veikalā pa visu sienu salīmēti bērnu zīmējumi.
Grāmatnīcā ir garš soliņš, uz kura samesti spilveni, lai varētu mierīgi pasēdēt un pašķirstīt grāmatu.
Ģedimina tornī margas pie vītņu kāpnēm ir ne tikai pa kreisi gar sienu, bet arī vertikāli pa labi, kas stipri atvieglo kāpšanu augšā un lejā.
Virs šosejas arī vienreiz redzēju ceļa elektronisko tablo, mums tādu nav (vai ir maz?).
Biotualetes dalās vīriešu un sieviešu, agrāk kaut ko tādu nebiju redzējis. Vīriešu netiku, ar ko atšķiras, nepateikšu.
Gar Vilijas upi ir neticama krutuma skulptūra, caurules veidā, kas izlien no zemes un turpat uzreiz atkal iegrimst tajā atpakaļ. Neslikta figūra tērauda lentu veidā arī ir piestiprināta zem tilta.
Amatnieki, kas pārdod kliņģerus un barankas, pie savām teltīm stiprina milzīgus savu izstrādājumu eksemplārus, vienkārši briesmīga izmēra (ap metru garumā).
Pati Viļņa arī ir brīnišķīga, atrodas uz kalniem, debesskrāpji smuki, savdabīgas miniatūras īsto Londonas vai, teiksim, Čikāgas debesskrāpju kopijas.
Kā kuriozu vēl var minēt faktu, ka mums tavernā atnesa ēdienkarti lietuviski, bet, kad smējīgā viesmīle saprata, ka paši neesam vietējie, pēc mūsu lūguma atstiepa to pašu krieviski. Tas mums palīdzēja izvēlēties, bet pilnīgi nepalīdzēja viņai atcerēties, ko mēs gribam, jo viņa nemācēja izlasīt un nevarēja atcerēties ēdienu nosaukumus krieviski krieviski, tā vietā šausminājās par vārdu sarežģītību un smējās. Beigās gan atnesa pareizi visus pasūtījumus, izņemot mežrozīšu tēju man. (Dabūju kā visi, karkadē ar augļiem). Ēdu es vīna mērcē saceptos pelmeņus, neslikti, bet ne super.
Ņemot vērā gan, ka cenas Lietuvā bieži vien ir nedaudz zemākas par Rīgas, neko labāku vēlēties nevar. Mana cieņa pret lietuviešiem vēl vairāk pieauga (kā atceraties, manā iepriekšējā braucienā uz Lietuvu man arī patika). Protams, nemazu lomu nospēlēja laba kompānija un saulains, silts laiks, bet tomēr.
Secinājumi: ar firmu Mari brauksim vēl, solīja tulpju jūru un ceriņu dārzu 10 ha platībā - ostīt neizostīt.